Kas ir Twitter?

Sākšu ar to, ka atvainojos visiem ceļveža lasītājiem par lielo klusuma periodu. Tā nu bija sagadījies, ka bija sakrituši daudz darbi Un nebija īsti brīvā laika lai ko uzrakstītu. Godīgi sakot arī tagad nav, bet tomēr nolēmu ko vērtīgu uzrakstīt.   Šoreiz pastāstīšu par kādu interesantu interneta instrumentu, kas aizvien vairāk un vairāk ieņem savu vietu arī Latvijā Saucas Twitter. Piereģistrēties varat Twitter.com mājaslapā. Jābūt gan pazīstamam ar angļu valodu lai to izdarītu. Tātad… Kas tad īsti ir tas twitteris? Oficiāli Twitter būs sociālais tīkls / Mikroblogošanas platforma. Jeb saprotamākā valodā runājot miniatūra interneta dienasgrāmata kurā varam ierakstīt savas ziņas, 140 simbolu garumā, tiem kuri seko tam ko mēs rakstam. Neoficiāli – Kā nu kuram… Dažiem tas ir Mārketinga instruments, dažiem tas ir jaunumu ievākšanas avots, citiem vienkārši laika nosišanai, bet visā visumā tas ir lielisks Komunikāciju rīks, kas var palīdzēt gan darbā gan izklaidē.

Kā tas viss darbojas?
Daudzi daudzi interneta lietotāji izveido savus Twitter profilus, un sāk rakstīt. Raksta par savām ikdienas gaitām, jaunumiem ko tie uzzina, interesantajām, vai ne tik interesantajām lietām, ko redz ikdienā vai jeb ko citu, kas ienāk prātā. Vienas ziņas garums sastāv no 140 simboliem. Ziņas var adresēt kādam konkrētam lietotājam, ziņas var nosūtīt privāti, un protams arī publiski visiem apskatāmas… Visam šitam nebūtu liela jēga ja nevarētu dot saites uz interneta lapām kurās ir izlasāms tas interesantais plašāk. Tātad šajās ziņās var iekļaut saites uz interneta mājaslapām, bildēm, video un dažādām citām lietām.
Nākošais solis, kad esam piereģistrējušies, mēs varam uzmeklēt savus draugus, kas arī ir reģistrējušies iekš Twitter. Varam arī sameklēt tēmas, kuras mūs interesē un redzēt, kas par tām runā. Kad esam atraduši cilvēkus, kuri runā par tām tēmām kas mūs interesē, tad varam tiem pieteikties par sekotājiem. Kad esam pieteikušies tad mēs ieejot savā Twitter profilā uzreiz redzam ko šie cilvēki runā, iesaka, vai komentē…

Kopsavilkums.
Varētu jautāt, kas tad tur tik interesants. Sākumā varbūt, bet sākot to lietot un sekojot pareizajiem cilvēkiem mēs vienmēr varam uzzināt jaunākās ziņas, karstākās ziņas, svarīgu informāciju, izklaidējošu informāciju, varam paprasīt padomu un gūt uz to arī atbildi. Daudziem uzņēmumiem visā pasaulē Twitter kalpo arī kā mārketinga instruments komunikācijai ar saviem klientiem. Iesaku visiem pamēģināt.
Nestāstīšu par to, kā tas viss attīstījās, jo tad es rīt aizgulēšos.

Noderīga informācija:

Daži Twitter lietotāji kuriem sekoju es un kurus ieteiktu citiem kā arī daži citi uzmanības vērti profili.
(uzspiediet uz saites lai nonāktu attiecīgajā Twitter profilā!)

LTV Panorāma – Ziņas
Iekšlietu ministrija – Kā jau rakstīts… Iekšlietu ministrija
DeFacto – Ziņas…? hmmm… bet viennozīmīgi interesanta informācija
Saeimas Ziņas – Ja nu kādam interesē ko raksta LR Saeima

Latvijas Nacionālā bibliotēkā – Arī dažiem bar interesēt

Janitors – Ik pa laikam uzraksta interesantas lietas kas tālāk noved pie interesantiem rakstiem… Ikdienišķa informācija…

Māris Reliņš – Nombre.lv bloga autors… Bieži raksta par interneta mārketingu…

Vēl jau ir arī daudzi citi… bet kas tieši interesē jūs ir jāatrod jums pašiem.

Starpcitu ŠEIT ir mans twitter profils!

Laipni lūgti turpināt diskusiju komentāros… Ir kādi jautājumi…?

Draugos ar Google Search

Šoreiz pastāstīšu par dažiem sīkumiem, kas var atvieglot mūsu dzīvi, un… nu domājiet paši kur jums tas noderēs… :) Es tik parādīšu ko ir iespējams izdarīt, ja esam draugos ar Google Search.
(praktiski gandrīz viss šeit rakstītais ir pieejams arī ieejot Googles meklētāja “Advanced Search” sadaļā, bet man personīgi ir ērtāk izmantot  šo veidu ko aprakstīšu tūlīt)
Tad nu tā:

1) Laikapstākļi, Laika prognozes (no angļu val. Weather – laikapstākļi):
weather: Atrašanās vieta      -  Piemērs: “weather: rīga” (rakstam BEZ pēdiņām)
Īpaši labi strādā amerikā… Bet nu Latvjā nevarētu teikt ka diez ko labi, jo atrod prognozes tikai dažām lielajām pilsētām.

2) Definīcijas (strādā gan tikai angļu vārdiem, bet nu ja bieži sanāk pa angļu valodu ņemties tad noder.. :) )
define: Atslēgas vārds angliski     – Piemērs: “define: human” (rakstam BEZ pēdiņām)

3) Aritmētika/kalkulācijas – Varam izrēķināt visādus matemātiskos vienādojumus…
piemēram ierakstot “2+3=” un nospiežot meklēt mēs saņemsim atbildi “2+3=5″ (rakstam BEZ pēdiņām) jeb arī dalot “150 / 37 = “ mēs iegūstam atbildi “150 / 37 = 4.05405405″. Šādi mēs varam izrēķināt jebkuru vienādojumu… Ir tikai jāzina visi simboli kas apzīmē kādu matemātisko darbību. Varam ķerties pat pie šādiem vienādojumiem: “(5 * 9) + (sqrt(10)^3) = 76.6227766″ :)(rakstam BEZ pēdiņām)

4) Konvertācijas – Varam pārkonvertēt dažādas mērvienības vai valūtu.
ierakstam googlē piemēram “5,2 cm in inches” mēs iegūstam atbildi “5,2 centimeters = 2,04724409 inches”
tas pats attiecas arī uz visām pārējām mērvienībām kā temperatūrām, ātrumu utt.
Arī valūtas varam pārkonvertēt… piemēram ierakstot “100 lvl in gbp” mēs uzzinam cik vērti ir 100 lati britu mērciņās… “100 Latvian lati = 122.926157 British pounds” Valūtas kodi ir jāraksta ar mazajiem burtiem!!!

5) Iespēja meklēt informāciju konkrētā weblapā
ierakstam piemēram “site:tvnet.lv politika” (rakstam BEZ pēdiņām) un mēs iegūstam rezultātus uz vārdu “politika” tikai no TvNet lapas.

6) ieliekot vārdu vai frāzi pēdiņās Google meklēs tikai šo specifisko vārdu vai frāzi… :)
Tas uz ātro pagaidām viss…. :)
Kad man atradīsies vairāk brīvā laika varbūt uzrakstīšu vēl dažus brīnumus, kā piemēram meklēt MP3 failus… ;)
Ceru ka šie sīkumi palīdzēs kādam atrast vēlamo informāciju ātrāk, vai izpildīt mājasdarbu matemātikā :D

Dū Jū spīk KEYWORD…?

Vai tu runā keywordiski? Ko tad tas īsti nozīmē? Pamēģināšu saprotamā valodā par to pastāstīt.

Keywordi jeb atslēgvārdi (no angļu val. keyword – Atslēgvārds) ir veids kā mēs varam apzīmēt internetā to ko mēs meklējam. Lai interneta meklētājos, tādos kā piemēram Google, Yahoo u.c., mēs atrastu to ko vēlamies mēs tur ierakstam kādu konkrētu meklēšanas kritēriju. Šie meklēšanas kritēriji arī ir atslēgas vārdi. Nestāstīšu tagad par to, kā strādā interneta meklētāji, bet pastāstīšu par to kādus meklējumus esmu redzējis savā ikdienā… :) un no kādiem vajadzētu izvairīties, kā arī kā meklēt lai iegūtu precīzākus meklēšanas rezultātus. Sākšu ar to, ka tādi meklētāji kā Google īsti nedomā tāpat kā cilvēks un loģika uz tiem neattiecas. Ik pa laikam esmu manījis gadījumus kad cilvēki (visi šādi gadījumi ir bijuši angliski runājošo starpā, jo ikdienā ar tiem vairāk saskaros) meklē internetā darbu, un Google meklētājā ieraksta tādu frāzi kā piemēram “God please help me find a job” (dievs lūdzu palīdzi man atrast darbu)…. Nu… Nav pieklājīgi tā smieties… :D Ar šādiem meklēšanas kritērijiem diemžēl nekādus labos rezultātus neatradīsiet. Šim konkrētajam cilvēkam kurš vērsās pie Googles, bet runāja ar dievu labāk vajadzēja jautāt savu jautājumu Googlei labāk saprotamā valodā. Ja viņš ierakstītu meklēšanas kritērijus kā piemēram “Job listings” (darba sludinājumi) viņš būtu atradis daudz precīzākus rezultātus. Vai arī “Job Search Engine” (darba sludinājumu meklētājs), un tad viņš būtu atradis darba sludinājumu meklēšanas portālus/agregātorus.

Tātad ko īsti rakstīt meklētājā kad mēs vēlamies ko atrast? Pašos pamatos šie meklētāji meklē un parāda mums tās lapas kurās tiek runāts, vai pieminēts mūsu ievadītais meklēšanas kritērijs. Piemēram ierakstot meklētājā “Suņu barība” meklētājs mums parādīs visas tās weblapas kurās ir pieminēta suņu pārtika vai arī par to tiek runāts. Detalizētāk par to, kas nosaka kuras lapas mēs redzam pašā sākumā un kuras zemāk es pastāstīšu kādu citu reizi, bet īsumā sakot pirmās parādās tās weblapas, kas visvairāk atbilst mūsu ierakstītajiem atslēgvārdiem. (zinu zinu… ne vienmēr mēs atrodam to ko gribējām atrast)

Tātad atgriežoties pie suņu barības… šajā gadījumā mums parādīs lapas par suņu barību… Ja ierakstīsim meklētājā “Suņu barības ražotāji” tad mums tiks parādīti rezultāti ar weblapām kuras pieder suņu barības ražotājiem, vai arī lapas kurās būs atsauces uz suņu barības ražotājiem.

Kad vēlamies ko atrast Googlē vai citos meklētājos ir jāsāk ar to ka mums pašiem jānodefinē ko mēs gribam atrast, un kā to varētu būt uzrakstījis weblapas autors kurš ir izveidojis attiecīgā satura lapu. Ja meklējam informāciju par kādu cilvēku, tad labākais protams ir ierakstīt vārdu uzvārdu. Ja meklējam kādu filmas weblapu, tad labākais veids kā to darīt ir rakstīt filmas nosaukumu un beigās pierakstīt vārdu “movie”. Tādējādi mēs izvairīsimies no no līdzīgiem nosaukumiem kam nav sakara ar filmu un iegūsim filmas oficiālo mājaslapu kā vienu no pirmajiem rezultātiem. (vai vismaz IMDB weblapu – International Movie Database – internacionālā filmu datubāze – www.imdb.com)

Veicot meklējumus vēlams norādīt precīzu kodolīgu nosaukumu tam ko meklējam, un ja ir tad kādu raksturojošo parametru. Kā piemēram: meklējot 2002 gada Audi A4 bildes varam meklētājā ierakstīt “2002 Audi A4″ (vienkārši vai ne…? :) ), bet ja meklējam bildes datora ekrānam/fonam tad varam ierakstīt “2002 Audi A4 Wallpapers”.

Nu apmēram kaut kā tā… protams arī weblapu īpašnieki jau piedomā pie tā, kā cilvēki veic meklējumus, un tāpēc gudrākie parasti saviem rakstiem taisa tādus nosaukumus kādus cilvēks par šo tēmu varētu meklēt. (es tā nedaru… man labāk patīk izdomāt ko citu… :D ) Tātad kopsavilkumā… Rakstam PRECĪZUS MEKLĒŠANAS KRITĒRIJUS un padomājiet par to kā par šo vēlamo tēmu būs uzrakstījis tas kurš izveidojis jums vēlamo informāciju. Ja tā sāksiet darīt, tad jau meklēšanas rezultāti uzlabosies.. :)

Par dažādiem trikiem ko var iesākt ar googles meklētāju, un kā atrast dažādus brīnumus varēsiet izlasīt manā rakstā: “Draugos ar Google Search“

Padoms cīņai pret vietējiem Spameriem

Kā jau būsiet pamanījuši arī mums Latvijā ir diezgan daudz uzņēmumi un privātpersonas, kuri sūta nevēlamas reklāmu vēstules. Tā nu sanāk, ka pie mums lielākā daļa domā, ka internetā var darīt visu, kas ienāk prātā. Bet tā nu nav! Ja mēs neesam devuši atļauju mums sūtīt reklāmu vēstules, tad to arī nedrīkst darīt! Uz ārzemniekiem šī metode nestrādās, jo viņi pirmkārt nesapratīs ko jūs rakstāt, kā arī mūsu likumi viņus neskar. Jā… šajā gadījumā mūsu pusē ir likums. Ir divi panti likumdošanā, kas mūs pasargā no šādiem spamotājiem.

204.14 pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas pārkāpums

Par informācijas sabiedrības pakalpojumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpumu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz pieciem tūkstošiem latu.

9.pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegums

Tāda komerciāla paziņojuma sūtīšana pa elektronisko pastu, kura saņemšanai persona nav devusi iepriekšēju piekrišanu, kā arī jebkuru citu personai traucējošu paziņojumu sūtīšana ir aizliegta.

Tad nu tā… Es personīgi visiem šādiem āžiem kuri iedomājas, ka var darīt ko grib aizsūtu atbildes vēstuli un piedraudu, ka sūdzēšos par viņiem… Ja viņi nepārtrauc sūtīt šīs reklāmu vēstules, tad arī rakstu Datu valsts inspekcijai.

Šis ir paraugs ko es parasti sūtu:

Labdien.

Lūdzu izņemiet manu e-pasta adresi (epasts@epasts.lv) no e-pastu saraksta kuriem jūs sūtat piedāvājumus. Es neesmu devis atļauju jums sūtīt piedāvājumus uz šo e-pastu, kā arī nevēlos tādus saņemt!

Pretējā gadījumā būšu spiests celt pret jums sūdzību Datu Valsts Inspekcijas centrā atsaucoties uz likumu par komerciālā paziņojuma sūtīšanas pārkāpumu:

204.14 pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas pārkāpums

Par informācijas sabiedrības pakalpojumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpumu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz pieciem tūkstošiem latu.

9.pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegums

Tāda komerciāla paziņojuma sūtīšana pa elektronisko pastu, kura saņemšanai persona nav devusi iepriekšēju piekrišanu, kā arī jebkuru citu personai traucējošu paziņojumu sūtīšana ir aizliegta.

Ja nu galīgi neatkāpjās šis spamotājs tad te būs arī kontaktinformācija Datu Valsts Inspekcijai.

Datu valsts inspekcija Blaumaņa iela 11/13 – 15, Rīga, LV-1011 Latvija Tel.: 67223131 Fakss: 67223556 E-pasts: info@dvi.gov.lv http://www.dvi.gov.lv/par_mums/kontakti/

Advencētais lietotājs pret vienkāršo lietotāju.

Vai esat kādreiz aizdomājušies par to cik spēcīgas ir jūsu zināšanas par internetu? Es par to aizdomājos pirms pāris dienām, kad lasīju rakstu par interneta attīstības trendiem (trend no angļu valodas “Tendence”). Internets attīstās mežonīgā ātrumā, un es negribētu apgalvot, ka tas lielākoties ir uz labu. Katru dienu rodas kāds jauns projekts, katru dienu kāds arī mirst dabīgā nāvē. Pēdējo pāris gadu laikā interneta vide manuprāt attīstās pēc ģeometriskās progresijas, ja pat ne vēl straujāk. Kā piemēram tāds produkts, kā Google dokumenti (http://docs.google.com)! Manuprāt lielisks instruments. Tas ir MS Word, Excel, Powerpoint līdzinieks interneta vidē. Jūs varat izveidot savu kontu, un interneta pārlūkā veidot Excel tabulas, rakstīt Word ekvivalentus dokumentus, kā arī veidot prezentācijas. Bet šoreiz stāsts nav par to. Atgriežoties pie pamatdomas… Internets piedāvā daudz lieliskus produktus, kas var krietni atvieglot mums dzīvi, Bet…. Nu ir arī bet…

Ir cilvēku daļa pasaulē, kas teiksim tā rada internetu, ir cilvēku daļa kura pelnās internetā un ir pārējie cilvēki, kas vienkārši lieto internetu. Tie, kas rada ik pa laikam rada šos lieliskos produktus, kas iziet pasaulē, un atvieglo cilvēkiem dzīvi. Tad atrodas tādi, kas izdomā kā var uzvārīties uz šādiem lieliskajiem produktiem (Protams ne tikai uz šiem, arī uz citiem, kas vien nes kādu peļņu) un bieži vien ne ar tiem draudzīgākajiem veidiem priekš mirstīgā lietotāja. Mirstīgais cilvēks jebkurā gadījumā ir tas kurš par to samaksā tiešā vai netiešā veidā. Tai pat laikā man kāds varētu arī nepiekrist, jo bez naudas dzinuļa iespējams nebūtu tik daudz šo lielisko produktu, jo lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir ieinteresēti nopelnīt, un tikai ļoti reti kurš ir tāds kurš dara kaut ko tikai lai citiem būtu labāk bez paša interesēm. Taču pašos pamatos doma ir tāda… Dažkārt rodas sajūta, ka 20% pasaules interneta lietotāji/advancētie lietotāji (provizorisks minējums) padara šos lieliskos produktus pārējiem 80% mirstīgajiem lietotājiem  nelietojamus, jeb precīzāk būtu teikt sabojā to sākotnējo burvību. Kāpēc…? Tāpēc, ka praktiski viss ko sāk lietot liela daļa interneta lietotāji tiek pārvērsts par mārketinga instrumentu. kā vienu piemēru varētu minēt tādu produktu kā Twitter (http://www.twitter.com) Twitters ir diezgan interesants produkts, lai gan dažbrīd šķiet nedaudz nenopietns, bet tomēr interesants… :) Twitters ir kautkas līdzīgs ziņojumu dēlim, kur katram lietotājam ir savs dēlītis pie kura piespraust savu sakāmo 140 simbolu garumā. Un tad attiecīgi pārējie, kas vēlas var sekot šim rakstītajam. Taču paskatoties uz to, kas sāk notikt pēdējā laikā… Twitters būtībā ir pārvērsts par lielu miskasti. It kā jau var izvēlēties, kam tu gribi sekot un lasīt viņa teikto un kam nē, taču man personīgi tracina tas cik daudzi, godīgi sakot, vienkārši spamo.  Ik pa pus stundai ieraksta kādu ziņu kurā cenšas tik iebarot citiem savu halvu. Twittera gadījumā mēs no šādiem cilvēkiem varam pavisam viegli izvairīties, bet ne vienmēr interneta vidē tas ir tik viegli izdarāms. Visā visumā es tik šoreiz gribēju izbļaut savu sāpi par to ka viena daļa cilvēku lai tik vairāk un ērtāk nopelnītu bojā pārējiem interneta lietošanu. Bet lai kā arī negribētos atzīt… šaubos vai internetā būtu tik daudz attīstītu tehnoloģiju BEZ šīm peļņas iespējām….

Kurš lietotājs esmu es? Nu es esmu kaut kas pa vidu star to kas “bojā” internetu un mirstīgo lietotāju. Ar savām zināšanām internetā cenšos nopelnīt sev iztiku, bet ar visu sirdi un dvēseli cenšos to nedarīt uz citu cilvēku rēķina. Cenšos atrast to zelta vidusceļu starp to lai vilks būtu paēdis, un kaza dzīva… :)

Kur šajā sistēmā atrodas šis blogs? Pašos pamatos šis blogs ir bezpeļņas resurs ar mērķi dot padomu tiem interneta lietotājiem kuri to vēlas. Pašlaik šis blogs balstās tīri uz manu entuziasmu un cerību, ka kāds cits uzzinās ko jaunu un iespējams izvairīsies no nepatikšanām, vai iemācīsies efektīvāk lietot internetu… :) Bet ja jums ir vēlēšanās varat uzsaukt man kādu dzērienu… :)

Miljonu loterijas laimests e-pastā.

Šoreiz pastāstīšu par tādiem interneta brīnumiem kā loterijas, jeb precīzāk sakot vinnēšanu loterijās…

Pagājušā mēneša laikā es saņēmu vairākus “mistiskas” izcelsmes e-pastus ar apgalvojumiem ka esmu vinnējis loterijā… :) Kopumā sanāca gandrīz ap 10 miljoniem dolāru… Vienīgais, kas man bija jāizdara bija jāuzraksta viņiem mani personas dati. Vienkārši vai ne? Taču nekādus miljonus mums neredzēt, pat ne pasmaržot (nauda īstenībā smird – ticiet man… Pamatīgi smird, it īpaši ja stāv lielos daudzumos nevēdinātās telpās). Pašos pamatos šo manipulāciju sauc par identitātes zādzību. Tuvāk par to as tas ir es pastāstīšu rakstā par identitātes zādzībām, un kāpēc tādas ir. Pašlaik tikai par šo konkrēto veidu. Tātad ko darīt ja saņemat vēstuli ar kādu ļoti vilinošu piedāvājumu (kā piemēram vinnests loterijā) kur jāaizpilda tikai veidlapa lai saņemtu laimestu.

1) Sākumā jau protams padomājiet vai vispār esiet pieteikušies kādā loterijā, vai jebkurā vietā kur varētu ko laimēt.
2) Pēc tam paskatieties kas to ir sūtījis! Nopietnas kompānijas NEKAD nesūta šādas vēstules no gmail, yahoo, vai jebkāda cita publiskā e-pasta pakalpojumu sniedzēja. Bieži vien krāpnieki izmanto šos e-pasta provaiderus, taču var būt rakstīts arī kas cits. Ir redzēti gadījumi, kad rādās, ka sūtītājs ir kāda plaši pazīstama, populāra kompānija. Eksistē tāda iespēja pie sūtītāja norādīt citu sūtītāja adresi, ko dažkārt izmanto ticamības paaugstināšanai. Tam, kas ir rakstīts pirms @ simbola nav nekāda nozīme. Skatieties tikai uz to, kas ir rakstīts pēc @ simbola.

3) Obligāti padomājiet ar vēsu prātu… bet ja nu tomēr esat naudas apžilbināts un nespējat domāt ar vēsu prātu parādiet šo vēstuli kādam neitrālam cilvēkam (vēlams kā minimums ikdienas interneta lietotājam) Lai šis cilvēks pasaka savu viedokli. Domājiet domājiet domājiet. Es personīgi vairs pat nedomāju jo pa taisno dzēšu tādas vēstules… :) Bet esmu dzirdējis daudzus gadījumus, kad cilvēki ir gandrīz uzķērušies, vai pat uzķērušies.

Kopsavilkumā varu pateikt. Šādas loterijas, it īpaši ar šādām summām cik zinu nemaz neeksistē, un ja jūs laimētu pāris simtus tūkstošus vai tiešām jums sūtītu bezpersonisku e-pastu??? Ir bijuši gadījumi ka arī pa telefonu vēl zvana, vai pieliek epastā numuru uz kuru var piezvanīt un parunāt… bet tas viss ir tikai ticamības momenta palielināšanai.

Kārtējo reizi atkārtošos – Domājiet ar galvu, un esiet reāli! Naudu tāpat vien neviens nedāvina… :)

Vēstule No Nigērijas!

Šis būs par e-pastiem un krāpšanu ar e-pasta palīdzību. Šodien rakstīšu par vienu no vecākajiem un pat veiksmīgākajiem krāpšanas veidiem. Precīzāk saucas “Nigērijas priekšapmaksas shēma”, jeb angliski “The Nigerian Advance Fee Scheme”. Šī shēma eksistē jau pāris gadus. Neskatoties uz to, ka likum sargājošās iestādes par šādiem krāpšanas gadījumiem, vai mēģinājumiem, ik dienas saņem ap 300 – 500 ziņojumiem, vienalga uz šīs shēmas uzķeras daudzi upuri. Vidējie rādītāji ir tādi, ka šo krāpnieku peļņa ir ap pāris simtiem miljonu dolāru gadā!!! Jā… tik tiešām miljonu… Un ar katru gadu šis apjoms tik pieaug. Tātad tas liecina tik par to ka cilvēki vēl jo projām uzķeras. Kā arī ņemot vērā mūsdienu pasaules ekonomisko stāvokli šādi gadījumi tik kļūs populārāki, un biežāki. Godīgi sakot nav jau grūti aizmālēt cilvēkam degunu ar naudas smaržu, un vieglas naudas cerībās cilvēki diemžēl bieži vien pazaudē veselo saprātu…

Tātad… Kā tas darbojas…

Nu visā visumā jau tas ir pavisam vienkārši… Aizrakstām kādiem 100 000 cilvēkiem aizkustinošu vēstuli par to, ka mums mantojumā ir atstāti pāris miljoni, ka mūsu tēvs ir bijis kādas Āfrikas valstiņas premjerministrs, ka ir valstī sākušies nemieri, tēvs, māte nogalināti un ka mēs esam palikuši vienīgie dzīvie… Parasti šie dzīvi palikušie ir diezgan simpātiskas, jaunas tumšādainas meitenes… tas tā papildus iedvesmošanai… nu un tad kad bēdu stāsts par ģimeni ir izstāstīts un uzklausīts tad sākās smadzeņu skalošana ar mantojumā atstātajiem miljoniem… Pārsvarā tas stāsts turpinās tā… Nu miljoni ir atstāti, bet neraža tāda ka tie glabājas Šveices kontā un lai tiktu klāt ir jāaizbēg no tās valstiņas uz Eiropu, un jānokārto papīri, kā arī jānoalgo jurists… tas nu iesākumam… un tāpēc vajag naudu. Tātad ja tu iedosi man naudiņu formalitātēm es tev došu 10% no sava mantojuma… :) Nu izklausās tak pasakaini.. :) Vai ne…? :) Kļūsim par miljonu bagātāki… Nu visā visumā stāsts beidzas divējādi. Vai nu mēs neuzķeramies, un visa saruna tur arī beidzās, vai arī aizsūtam viņiem naudu, un nekad mūžā vairs no viņiem neko nedzirdam… :) Protams var gadīties ka pēc kāda laiciņa mums atkal piedāvā palīdzēt saņemt mantojumu :) Bet naudu mums neredzēt kā savas ausis…

Protams scenāriji var atšķirties, taču ideja visiem gadījumiem līdzīgi.

Tā kā esiet saprātīgi :) Neiekrītiet uz šādiem krāpniekiem, un domājiet līdzi ar galvu. Kādēļ lai kāds šitā uz dullo vērstos tieši pie jums? Neviens no šāda tipa vēstuļu sūtītājiem jums miljonus nedos… Neceriet ka ar jums tā nenotiks, un ka jūs esat kādi izņēmumi. Šādi gadījumi notiek katru dienu lielā skaitā un jūs nebūsiet nekāds laimīgais izņēmums kurš viegli tiks pie naudas… Bet ja nu vēlaties pamēģināt tad tik vēlu veiksmi… :) Es esmu brīdinājis, un mana sirdsapziņa ir mierīga… :)

Kas ir Web browseris (Interneta pārlūkprogramma)?

Kas tad īsti ir interneta pārlūkprogramma (jeb turpmāk “Pārlūks”, Web Browseris”, “Browseris”)?

Interneta pārlūkprogramma ir programma kuru mēs izmantojam lai pārvietotos (sērfotu – godīgi sakot nezinu kādēļ ir tāds vārds kā sērfot radies, bet bieži tādu izmanto galvenokārt angļu valodā) pa internetu. Precīzāk gan būtu teikt Apskatam teksta, bilžu, mūzikas, video un citus failus. (interneta pārlūku var izmantot arī lokālo, uz datora izvietoto failu apskatīšani)

Pašos pamatos pārlūks tikai parāda mums to informāciju skatāmā veidā ko mums atsūta dators otrā galā, vai arī to informāciju ko satur fails lokāli uz cietā diska. Šī fakta dēļ arī dažkārt man gribās pakašķēties ar tādu kantori kā AKKA/LAA par viņu uzskatiem saistībā ar YouTube Video. Pēc viņu teiktā sanāk tā, ka tas ko mēs redzam ieejot kādā interneta lapā atrodas vienuviet uz tā konkrētā servera, vai lapā, bet tas nu īsti nebūs tiesa… Jo… ieejot piemēram šijā pašā blogā pirmais ko pārlūks saņem ir HTML dokumentu kurā ir aprakstīts kāda tā lapa izskatās… Tur ir arī iekļauti linki uz attēliem, fona bildēm, tai skaitā arī video. Un mūsu pārlūkprogrammas to visu saliek kopā un attēlo tā kā tas ir paredzēts. Un mūsu weblapā tas video nemaz neatrodas, tur atrodas tikai links un paskaidrojums kādam ir jāizskatās tam lodziņam kurā redzams video, un no kurienes ir jāņem video saturs, bet šis saturs jau atrodas uz Google serveriem. Bet nu jau es novirzījos no tēmas. Tā notiek kad iekarst par kādu tēmu :)

Tātad populārākās pārlūkprogrammas ir Internet Explorer, FireFox, Safari, Opera, kā arī dažas citas ne tik populāras.

Es personīgi pārsvarā lietoju Safari un Firefox… Bet nu tas jau ir gaumes jautājums… :) Safari ir ātrs, un stabils. Arī Firefox ir salīdzinoši stabils, un salīdzinoši ātrs, bet ne tik ļoti kā Safari. Taču FireFox plus ir tas ka tam ir ļoti daudz tā saucamie plugini. Plugini latviskoti laikam saucās spraudņi. Tie ir maziņas programmiņas kas pievieno pārlūkprogrammai papildu funkcijas kā piemēram aizvāc reklāmas banerus, vai arī tādi kas izdara kaut ko mūsu vietā. FireFox pluginus varat apskatīt šeit.

Vairāk par pārlūku es laikam nerakstīšu, jo nu nav jau laikam tā ka kāds galīgi nezina, kas tas ir ja jau ir nonācis līdz šitai lapai… kā arī pašiem pamatiem es arī ātri pārskrēju. :) centīšos vairāk laika veltīt svarīgākām tēmām.

Kas ir internets?

Kas tad īsti ir internets? Pašos pamatos tas ir ļoti ļoti (un ar to es domāju tiktiešām ĻOTI) plašs konekciju tīkls. Tīkls kurš savstarpēji savieno miljoniem datoru, kas ļauj interneta lietotājiem savstarpēji apmeinīties ar informāciju. Parati tas notiek tā, ka inteneta lietotājs, kura dators ir pieslēgts internetam, sazinās ar kādu citu datoru, un veic pieprasījumu. Otrā galā esošais dators apskatās kas no viņa tiek prasīts, un sūta pretī pieprasītos datus. Galvenokārt tās ir interneta mājaslapas. Saņemtos datus mēs varam apskatīt un potenciāli arī labot, dzēst vai pievienot jaunus (ja mums ir dotas tādas iespējas) un atgriezt atpakaļ tam datoram. Internetā vairākums sastopamā informācija ir hiperteksta dokumenti, ar kuru apmaiņu vairākums cilvēku ikdienā arī nodarbojas, jeb cilvēciskā valodā runājot… Weblapu apskatīšana. Tipisks interneta lietotājs parasti datu nosūtīšanai un saņemšanai izmantoInterneta pārlūkprogrammu (tādu kā Internet Explorer, Mozilla Firefox, Safari, Opera un citas ne tik populāras). Taču bez šīm ir arī dažādas citas programmas, kuras izmanto internetu savādākai komunikācijai. Tās ir e-pasta pārlūkprogrammas (uz kurām jūs saņemat epastus, un no kurām sūtat epastus), Onlaina čata programmas (tādas kā Skype, Mesanger, iChat), Failu pārsūtīšanas programmas (programmas ar kuras palīdzību varat saviem draugiem, vai jeb kuram citam aizsūtīt kādu palielāku failu), Failu dalīšanas programmas (tautas valodā pazīstamas kā torrenti un DC++)

Informācijas kustību nodrošina, kā jau iepriekš minēju, miljoniem tīklā saslēgtu datoru, kas savā starpā pārsūta viens otram vajadzīgo informāciju. Protams visi šie datori runā vienotā valodā, jeb precīzāk, izmanto “Interneta Protokola Komplektu”  (TCP/IP). Tas ir tīkls kurā ietilpst daudzi mazāki tīkli, kuros vēl mazāki privātie, publiskie, valdības, biznesa un visādi citādi tīkli lokālā un pasaules līmenī. Šis tīkls ir savstarpēji savienots ar vara kabeļiem, optiskās šķiedras kabeļiem, bezvadu signāliem un dažādām citām tehnoloģijām. Vizuāli interneta karte varētu izskatīties šādi: Katra līnija attēlo kādu savienojumu/konekciju